Mēs izmantojam sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu Jums pēc iespējas labāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Lai uzzinātu vairāk un pārlūkotu sīkdatnes, iepazīstieties ar mūsu Sīkdatņu apstrādes nosacījumiem sadaļā "Sīkdatņu politika".
 
Piekrītu visam

Obligātās sīkdatnes -  nodrošina svarīgas funkcijas, piemēram, mājaslapas lietojamību. Bez šīm sīkdatnēm mājaslapa nevar darboties pilnvērtīgi. Tā kā obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas drošai pakalpojumu sniegšanai, no to izmantošanas nevar atteikties. Ja, neskatoties uz drošības riskiem, Jūs nevēlaties saņemt no mums obligātās sīkdatnes, pārlūkprogrammas iestatījumos Jūs tās varat bloķēt vai izdzēst.

Nosaukums Pakalpojumu sniedzējs Nolūks Termiņš Veids
laravel_session virsi.lt Uztur pārlūka sesijas datus, lai nodrošinātu lapas pamatfunkcionalitāti viena apmeklējuma ietvaros. sesija http
xsrf-token virsi.lt Tiek izmantots lapas aizsardzībai pret ļaunprātīgiem vai viltotiem HTTP pieprasījumiem. sesija http
show_cookie_notice virsi.lt Glabā cookies (sīkdatņu) paziņojuma loga stāvokli aizvērts/atvērts. 5 gadi http
Citas pieejamās valodas:
Medijiem

Transporta sektora dekarbonizācijas tempi atpaliek. Vai apzināmies, ka degvielas cenām  būs jaunas izmaksu komponentes?

Ievērojams degvielas sadārdzinājums gala lietotājiem, banku finansējuma nepieejamība, klientu lojalitātes zudums – tie ir tikai daži no riskiem, ko prognozē transporta nozares eksperti gadījumā, ja netiks savlaicīgi sasniegti Eiropas Savienības (ES) regulējuma prasības transporta sektora dekarbonizācijai. 

Ekspertu uztraukumam ir pamats – transporta nozare visā pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, ir izaicinošu pārmaiņu priekšā. Izvirzītie klimata mērķi ir gana ambiciozi, jo līdz ar ES emisiju samazināšanas mērķa pārskatīšanu Latvijai ir saistošs pienākums līdz 2030. gadam panākt vismaz 17% samazinājumu, salīdzinot ar 2005. gadu. Ņemot vērā, ka tieši transporta nozare ir atbildīga par 25% SEG emisiju radīšanu Eiropas Savienībā, jau šodien jāsper izlēmīgi soļi pārorientācijai uz videi draudzīgas enerģijas izmantojumu tajā.

Lai gan sarunas par transporta zaļināšanu norisinās ne pirmo gadu, vēl aizvien pastāv vairāki “balti plankumi”, kas kavē mērķtiecīgu virzību uz nozares dekarbonizāciju. Par to, ar kādiem izaicinājumiem sektoram būs jāsaskaras tuvākā laikā un kādi ir iespējamie risinājumi, nozares eksperti diskutēja konferencē “Transporta sektora dekarbonizācija – izaicinājumi un iespējas”, ko iniciēja energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS “Virši-A” (turpmāk – “Virši”). Pulcējot kopā valsts pārvaldes, energoresursu, transporta, tirdzniecības un citu biznesa jomu pārstāvjus, transporta sektora dekarbonizācijas jautājumi tika analizēti no dažādiem skatpunktiem.

 

Iezīmējot Latvijas plānus atjaunīgās transporta enerģijas patēriņa veicināšanai, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofejeva atzina, ka emisiju samazinājuma mērķu sasniegšana prasīs lielu finanšu un administratīvo resursu: “Izmaiņas gaidāmas ne tikai degvielas piegādātājiem, uz kuriem attieksies stingras prasības SEG ietaupījumam un atbilstībai ilgtspējas kritērijiem, uzlādes punktu uzstādīšana un citi pienākumi. Spēles noteikumi mainīsies arī valsts sektoram, uzliekot pašvaldībām par pienākumu izmantot atjaunīgu enerģiju sabiedriskajā un pilsētas transportā. Sākot jau ar 2027. gadu, vismaz pusei no sabiedriskā transporta un pašvaldībās izmantoto transportlīdzekļu, piemēram, ātrās palīdzības, policijas auto u. c., jābūt darbināmiem ar atjaunīgo enerģiju.” 

 

Tas nozīmē, ka savlaicīga iepirkumu plānošana un pasūtījumu veikšana ir jau tuvākā gada jautājums, lai sagatavotos prasību izpildei. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka valsts līmenī svarīgi domāt arī par fiskālu atbalstu un nodokļu sistēmas “zaļināšanu”, veicinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. 

 

Vienlaikus Eiropas regulējošās iestādes, izvēloties starp burkāna un pātagas pieeju, priekšroku dod tieši pātagai, paredzot būtiskus sodus gadījumā, ja nospraustie mērķi netiks sasniegti. Viena no tuvākā laikā aktualitātēm ir ETS2 jeb otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbības sākums. Tā nosaka degvielas tirgotājiem pienākumu jau no 2027. gada iegādāties emisiju kvotas par katru CO2 tonnu, ko tā realizētie produkti būs radījuši. Likumsakarīgi, ka šīs izmaksas palielinās degvielas gala cenas. Sākotnējā ietekme uz dīzeļdegvielas cenu pieaugumu prognozējama nedaudz zem 0.20 eiro litrā ar PVN. Šāda perspektīva stimulē degvielas tirgotājus meklēt risinājumus, lai pakāpeniski mazinātu fosilas degvielas pārdošanas apjomus, bet iedzīvotājus – apsvērt domu par pāreju uz dabai draudzīgiem transporta līdzekļiem. 

 

Daloties ar uzņēmuma stratēģiju, “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība uzsvēra, ka klimata pārmaiņu un ilgtspējas jautājumi jāņem vērā ikvienam tālredzīgi domājošam uzņēmumam: “Pēdējo gadu laikā esam mērķtiecīgi uzsākuši īstenot un turpināsim izvērst alternatīvo enerģijas veidu piedāvājumu un pieejamās infrastruktūras tīklu, lai nodrošinātu Latvijas transporta sektora straujāku pāreju uz videi draudzīgāku autoparku izveidi. Vieglajam segmentam šobrīd piedāvājam jaudīgus elektrības uzlādes punktus 13 vietās visā Latvijā un plānojam, ka 2024. gada 1. pusgada laikā piedāvāsim šādu uzlādes pakalpojumu jau 20 mūsu stacijās. Kravas transporta segmentā piedāvājam saspiestās dabasgāzes uzpildes iespējas 9 mūsu stacijās. Būtiski atzīmēt, ka, izmantojot saspiestās dabasgāzes uzpildes infrastruktūru, sākot no 2025. gada spēsim klientiem piedāvāt Latvijā ražotu atjaunīgo biodegvielu – biometānu.

 

Runājot par tuvāko 10 gadu perspektīvu Latvijas autotransporta nozarē, dalībnieki bija vienprātis, ka tajā līdzpastāvēs dažādi enerģijas veidi, arī tradicionālie, taču arvien straujāk notiks pāreja uz alternatīviem enerģijas avotiem, tostarp elektrību, saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi, biometānu un ūdeņradi. 

 

Ar veiksmīgu pieredzi parējā uz videi draudzīgu autoparku dalījies “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Stingrākas prasības no Eiropas, kā arī ilgtspējas mērķi likuši mums pārskatīt savu stratēģiju autoparka attīstībā un pakāpeniski virzīties no dīzeļdzinēju uz alternatīvās degvielas transportlīdzekļiem. Šobrīd autoparkā ir 15 videi draudzīgākas automašīnas atkritumu izvešanai uz saspiestās dabasgāzes (CNG), un arī turpmāk investēsim savā autoparkā. Tas ir mīts, ka Latvija nevar būt alternatīvās degvielas valsts! Būtisks faktors pārejai uz alternatīvās degvielas risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā ir infrastruktūras attīstība un visaptveroša pieeja – ir izšķiroši, lai “zaļāka” transporta izmantošana ir kā obligāta prasība atkritumu apsaimniekošanas iepirkumos.”

 

Lai gan šobrīd nākotne nav pilnībā paredzama, tas nedrīkst kavēt izlēmīgu un tālredzīgu rīcību jau šodien, lai mazinātu klimata pārmaiņu tempu un radītu labāku rītdienu nākamajām paaudzēm, secināja eksperti.

 

 

 

Par “Virši”: 
“Virši” ir strauji augošs vietējais energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls ar 28 gadu pieredzi. Šobrīd "Virši" tīklā ir 75 tirdzniecības vietas, no tām 73 degvielas uzpildes stacijas, un tīklā strādā vairāk nekā 780 darbinieki visos Latvijas reģionos. Kopš 2021. gada 11. novembra AS “Virši-A” akcijas ir iekļautas Nasdaq Riga biržas alternatīvajā tirgū First North.

 

Papildu informācija:
Undīne Priekule
“Virši” komunikācijas vadītāja
Tālr.: 26 141 219
E-pasts: undine.priekule@virsi.lv
www.virsi.lv